Lapas apmeklējumu skaits

Cultural Society ,, Harmonija ”

The Cultural Society „ Harmonija ” was founded in November 1993. to unite litterateurs and people from other fields of culture from the Vidzeme region . The Society has 73 members . It organizes musical and literary outreach events at schools , clubs , libraries etc… , at which poets , writers and painters are present . The Society publishes and popularizes literary works created within the historical boarders of former Cesis District . Until now 33 books have been published , among them ,, The Chronicle of Cesis ” , ,, Biographical Vocabulary of Midvidzeme ”, etc… Once in a quarter comes out the literary bulletin ,, Harmonija ”.

*** Biedrības mērķis - apvienot Vidzemes novada literātus un citu kultūras nozaru cilvēkus. Biedrībā ir 73 biedri.
Pašreizējā darbība :

Sadarbībā ar laikrakstu "Druva" tiek organizēts ikgadējais īso stātu konkurss no 1998.gada. / Ir biedrības gleznotāju ceļojošā gleznu izstāde "Krāsu prieks", kas ceļo pa rajona klubiem, skolām, bibliotēkām u.c. / Organizē muzikāli literārus izbraukumu pasākumus uz skolām, klubiem, bibliotēkām u.c. , kuros piedalās dzejnieki, prozaiķi, gleznotāji. / Sadarbība ar Gulbenes literātu apvienību "Autogrofās", Alūksnes apvienību "Ezerlāse". / Popularizē - izdod Cēsu rajona literātu darbus. Izdotas jau 36 grāmatas, t.sk. "Cēsu hronika", "Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca", "Pie tēvu zemes dārgās" u.c. / Reizi kvartālā izdod literāro biļetenu "Harmonija".

>>> Biedrība darbību uzsāka vēsturiskajā Harmonijas namā , no tā arī tapa biedrības nosaukums . Pie biedrības dibināšanas šūpuļa stāvēja cēsnieces - Olita Ansone , Dzidra Olengoviča un Rūta Groša . Tur bija plašas telpas ne tikai radošajam darbam un sanāksmēm , bet arī izstāžu organizēšanai . Privatizācijas process spieda no Rīgas ielas nama aiziet . Tad Cēsu dome atvēlēja telpas ( tiesa , daudz šaurākas , bet paldies arī par tām) Vaļņu ielā 12 a . Tagad ,, Harmonija ” atrodas Dzintara ielā 7 . Tā apvieno visas Vidzemes , ne tikai mūsu rajona radošos ļaudis . Pulcē viņus , lai apmainītos domām , diskutētu , rosina radošam darbam . Lai to stimulētu , izdod viņu darbus grāmatās. Nav visā Latvijā otras tādas biedrības , kam tik plaša izdevējdarbība . 15 gados izdotas 30 grāmatas , katru gadu iznāk vidēji divas .
Kultūras biedrību prasmīgi un ar lielu ieinteresētību vada Dzidra Olengoviča . Nav viegli kopā saturēt tik atšķirīgus radošos ļaudis , katram ir savas īpatnības , ar kurām jārēķinās , kuras prasmīgi jāiekļauj attiecību veidošanā . Kopā tiek veidots pasākumu kalendārs , meklēta nauda grāmatu izdošanai un cita veida darbībai. Tiek gatavoti projekti dažādu fondu naudas piesaistei .

Gandrīz visu izdoto grāmatu redaktors bijis Jānis Polis , kādreizējais Kaudzīšu muzeja direktors , tagad alūksnietis . Taču joprojām ir arī cēsnieks . Pats būdams savdabīgs literāts , kādreiz rakstījis arī dzejas , bet īpaši specializējies kultūrvēsturisku aprakstu jomā , spēj jaunajiem un arī ne vairs jaunajiem autoriem palīdzēt , iesaka kaut ko papildināt , no kaut kā atteikties savās grāmatās . Daudzās no tām jūtama redaktora redzīgā acs un prasmīgā roka. Arī pašam "Harmonija" izdevusi kultūrvēsturisku apcerējumu krājumu par Piebalgu "Pie tēvu zemes dārgās".
Visu "Harmonijas" izdoto grāmatu maketētāja , dažām arī māksliniece bijusi Anda Nordena . Visas iespiestas SIA "Lapa" Valmieras tipogrāfijā .
Kādas grāmatas izdotas ? "Harmonijas" izdevējdarbība atšķiras no lielo privātfirmu produkcijas , kurā daudz grāmatu viendienīšu , kā kādreiz teica , lubu literatūras , arī saturā mazvērtīgi tulkojumi . "Harmonija" izdevusi tikai vietējo autoru grāmatas . Pirmie izdoti divu dzejnieču - Evas Dortānes un Agras Dages – krājumi . Gadsimta nogalē četri cēsnieki - Jānis Polis , Dzidra Olengoviča , Valensija Oša un Daina Rubule - publicēšanai sagatavoja Vidzemes dzejnieku kopkrājumu "Man vārds ir uz mēles... ". Tajā publicēti 50 autoru darbi . Līdz ar jauno dzejnieku un toreiz mazāk zināmu mūsu rajona dzejnieku rindām te lasāmi Ilgas Bērzas , Adīnas Ķirškalnes , Olgas Lisovskas , Jonāsa Miesnieka dzejoļi . Šāds vietējo autoru kopkrājums bija pirmais valstī .

Kā augstas klases provi J. Polis nosauc Valtera Puriņa darbu kopojumu , kas iznācis 2003. gadā .
Visražīgākā "Harmonijas" autore bijusi Dzidra Inkina , kurai izdotas trīs grāmatas . Divi dzejas krājumi izdoti Ilgai Bērzai un Olgai Radziņai .
Divas "Harmonijas" grāmatas guvušas īpaši augstu vērtējumu pasaulē . Tās ir "Cēsu hronika", izdota 2006. , Cēsu 800. jubilejas gadā , un Viljara Tooma " Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca ". Par abām tām interesējušās vairākas Rietumvalstu nozīmīgas bibliotēkas , dažas arī iegādājušās . Abas satura nopietnības un zinātniskuma dēļ ir attiecīgās jomas grāmatniecības celmlauži Latvijā . Ne viena i, ne otrai nav līdzīgu izdevumu valstī . Pat "Rīgas hronika" nav pelnījusi tik atzinīgu novērtējumu ( to atzīst arī Latvijas vēsturnieki ), kā "Cēsu hronika".
"Harmonijā" darbojas arī piecu gleznotāju grupa , ko vada Leons Staris , ir arī viena fotogrāfe - Brigita Zīle. Grupas biedri veic mākslas darbu popularizēšanu skolās , bibliotēkās , kultūras iestādēs , muzejos , pansionātos .
Nav aizmirsti aizsaulē aizgājušie "Harmonijas" biedri. Katra veikums ierakstīts vēl neuzrakstītajā "Harmonijas" vēsturē . Tāda taps, par to var nešaubīties . ( Izmantots Vernera Rudzīša raksts 2009. g. ,, Druvā " : '' Harmonijai " - 15 )


Foto labajā pusē - Dzidra Olengoviča - nenogurstošā '' Harmonijas " vadītāja

,, Harmonijas ” literātēm jubileja ( 2009. g. )

,, Harmonijas ” literātēm jubileja ( 2009. g. )
,, Harmonijas ” literātēm jubileja ( 2009. g. )

Harmonija

2009. g. svinīgs pasākums , kurā atskatījās uz 16 gados paveikto un sirsnīgi sveica vairākas šī gada nozīmīgās jubilāres un nesen izdotu grāmatu autores - Mirdzu Lībieti , Alisi Puteni , kā arī Dzidru Olengoviču , Moniku Milleri , Viju Bērziņu , Skaidrīti Kļavnieci , Dainu Rubuli un Valensiju Ošu


Cēsu kultūras biedrība "Harmonija" 2010.gada Dzejas dienu pasākumā Jaunpiebalgā

Laumas Verneres uzstāšanās bija ļoti atraktīva un visus uzjautrināja

Sarma Enerte ( Dārziņa ) lasīja savas esejas

Dzidra Kuzmane lasīja arī Ķeņča prātojumus

Rudens ziedi ciemiņiem

Ogrē tiekas ,, Sirdsdoma ” un ,, Harmonija ” ( 2012 . 09 . 21 )

Ogrē tiekas ,, Sirdsdoma ” un ,, Harmonija ” ( 2012 . 09 . 21 )
Ogrē tiekas ,, Sirdsdoma ” un ,, Harmonija ” ( 2012 . 09 . 21 )

2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki

2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki
2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki

2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki

2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki
2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki

2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki

2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki
2013. gada 16. aprīlī Gulbenes bibliotēkā viesojās Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija ” dalībnieki

Līdz 20. oktobrim 2010. kultūras biedrība '' Harmonija '' ir izdevusi 36 grāmatas .

Pati vērtīgākā ir '' Cēsu hronika '' ( izdota 2006 ) . Izdevums ir līdz šim apjomīgākais un aptverošākais atskats uz Cēsu pilsētas 800 gadu vēsturi . Ar „ Harmonijas ” vadītājas Dzidras Olengovičas ( un arī šī projekta vadītāja ) , ar Cēsu domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2006. gadā uz Cēsu 800. gades svinībām tika izdota grāmata „ Cēsu hronika ”. Grupa vēsturnieku , ko vadīja redaktors Jānis Polis , cītīgi strādāja pie Cēsu pilsētas hronikas sastādīšanas . Hronikas mērķis ir sniegt iespējami pilnīgas , precīzas , daudzveidīgas un vēsturiski korektas ziņas par pilsētas attīstības norisēm gadsimtu soļos no 1199. līdz 2006. gadam , izmantojot hronikas , dokumentus , kartes , zīmējumus , fotogrāfijas u.c. , gan arī bagātīgu literatūras klāstu vācu , latviešu valodā - visu apvienojot vienā interesantā izdevumā " Cēsu Hronika ". Cēsu hronika / sast. un galv. red. Jānis Polis ; redkol.: Verners Rudzītis , Dace Tabūne , Daumants Vasmanis ; līdzstrādnieki : Jānis Godiņš , Jānis Krastiņš , Ivars Prauliņš , Tālis Pumpuriņš , Gints Skutāns ; korektore : Valentīna Oša ; izmantoti attēli no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma , Jāņa Godiņa , Jāņa Zlaugotņa kolekcijām ; vāka autore : Laila Balode ; iespiests SIA ” Latgales druka ” - Cēsis : Harmonija, kultūras biedrība , 2006 : - 251 lpp.



Lai jums rastos priekštats par " Cēsu hroniku '' publicējam fragmentu no grāmatas -

  • Cēsis izveidojās Gaujas ielejas malā starp latgaļu valsts Tālavas un līvu valsts Idumejas zemēm.
  • Cēsīs saplūda kopā vikingu-krievu tirdzniecības ceļa ziemeļu un austrumu nozarojumi. Jau tas vien, ka krievu valodā ir veci nosaukumi Adzelei (Očela), Alūksnei (Olysta) un Cēsīm (Kesj), liecina, ka pleskaviešiem un novgorodiešiem šie tirdzniecības punkti bija pazīstami jau pirms vācu laikiem.
  • 11. gadsimtā Cēsīs ieradās vendi, kuri apmetās Riekstu kalnā (atrodas Pilsparkā). Riekstu kalnā uzbūvēja koka pili aizsardzības nolūkiem, ko vācu krustneši sauca vendu vārdā - par Venden. No tā arī cēlies pilsētas vāciskais nosaukums.

Livonijas laikmets

  • Bīskaps Alberts krustnešu iekaroto zemi sadalīja starp Rīgas bīskapiju un ordeni, pēdējam piešķirot kreiso Gaujas krastu. Cēsis kļuva par zobenbrāļu ordeņa bāzi, no kurienes viņi iesāka latviešu un igauņu militāro ielenkšanu.
  • 1206. gadā Cēsu vendi pārgāja katoļu ticībā un līdz ar to kļuva par Livonijas bīskapijas pavalstniekiem. Vairākus gadus zobenbrāļi dzīvoja vendu koka pilī Riekstu kalnā (Vecpilī). Nav zināms, no kā zobenbrāļu bruņinieks Cēsu Bertolds ieguva zemi varenās ordeņa pils celšanai.
  • 1208. gadā Tālavas latviešu kungi Tālivaldis, Varidotis un Rūsiņš un Cēsu Bertolds parakstīja pret igauņiem vērstu draudzības līgumu. Bertolds vēlāk Cēsu pilī pildījis ordeņa meistara vietnieka amatu. Tāpēc vācieši šo pili un vēlāko mestra rezidenci tolaik sauca par Bertholdsburg, bet Novgorodas un Pleskavas krievi par Pertuev gorod (1).
  • 1210. gadā liels igauņu karaspēks aplenca Cēsu veco koka pili, kurā zobenbrāļi toreiz vēl dzīvoja kopā ar vendiem. Igauņi sakrāva lielas baļķu grēdas un pielika tām uguni, lai aizdedzinātu pili, un no mežiem atvilka lielus kokus ar visām saknēm, no tiem izveidoja kaut ko līdzīgu aplenkumtornim, kuru viņi nostiprināja un nodrošināja ar citiem baļķiem, un, cīnīdamies no apakšas, arī no augšas sīvi uzbruka pils ļaudīm ar uguni un dūmiem (sk. izvilkumus no Indriķa hronikas zemāk).
  • 1206. - 1236. gadā Zobenbrāļu ordenis ordeņa meistaru Venno un Folkvīna vadībā veica mūra pils celtniecību tagadējā pils parkā, kas kļuva par Cēsu komturu un fogtu mītni. Iespējams, ka pirmā Zobenbrāļu ordeņa meistara Venno vārds vēl tagad saglabājies Cēsu igauniskajā nosaukumā (Võnnu). Tā kļuva par galveno atbalsta punktu tālākiem karagājieniem pret latviešiem un igauņiem.
  • 1221. gadā hronikā par novgorodiešu iebrukumu pieminētas mājas un ciemi Cēsu pils tuvumā.
  • 1225. gadā Romas pāvesta legāts Vilhelms no Modenas savā ceļojuma aprakstā min, ka pie pils dzīvojuši latvieši un vācieši.
  • 1237. gadā pēc zobenbrāļu sagrāves Saules kaujā Cēsu pils kļuva par jaunizveidotā Livonijas ordeņa mestra rezidenci un šeit sākās plaši pils pārbūves darbi. Tāpat celtniecība vērsās plašumā arī pie pils esošajā ciematā.
  • 1271. gadā minēts, ka Cēsīm ir zīmogs ar Svētās Katrīnas attēlu.
  • 1280. gadā pirmo reizi pieminēts sarkanbaltsarkanais karogs, ko Rīgas aizstāvēšanā pret zemgaļiem lietojuši Cēsu zemessargi, un ko hronists nosaucis par "latviešu karogu".
  • 1283.-1287. gadā uzcelta Cēsu baznīca.
  • 1297. - 1349. gadā Cēsu pils pirmo reizi bija Livonijas ordeņa mestru rezidence.
  • 1383. gadā Cēsis jau minēta kā pilsēta, kuru aptvēra mūri ar trīs torņiem un četriem vārtiem.

'' Cēsu hronika ''

2009. gadā iznāca otrs Cēsu novada autoru kopkrājums - " Man vārds ir uz mēles... II " / piedāvājam ieskatu šajā grāmatā

DZINTRA ADAŠKEVIČA

DZINTRA  ADAŠKEVIČA

No tā stāsta ...

Tu jautāji , kas no tā stāsta
Ir palicis manī .
Es atbildēju : - Daudz
Vārdos nepasakāma . -
Šonakt to redzēja acis ,
Sajuta sirds :
Gaismas lāsītes sabērtas
Tumsas riekšā ,
Asaras pārkausētas priekā ,
Vājums - spēkā .
Simts apliecinājumu :
Drīkstu iziet caur
Septiņu krāsu varavīksni ,
Un man patiesi pieder
Tik vien , -
Tas , ko saskatīt spēju ,
Ar jūtām pie sirds ko sienu :
Mūzika , vārdi , dzīvības elpa ,
Klusumā sadzirdama .
Tik vien , -
Un tā mana deja
Dejodama .

Kas no tā stāsta ? -
Mīlestība ,
Simts vārdos saukta
Un noklusēta .

Lidot

Vai tu domā , ka lidot
Nozīmē - nekam nepieķerties ?
Vai tu domā , ka lidot
Nozīmē - apsteigt kādu ?
Vai tu domā , ka lidot
Nozīmē - bēgt no īstenības ,
Dzīves un sevis ?
Vai tu domā , ka lidot
Nozīmē - ļauties ?

... ... ...

Aizlidot pāri ugunij -
Nesadegt ;
Pārlidot jūrai , lai padzertos
No vientuļa strauta .
Varbūt - lidot nozīmē
Kādu ar saviem spārniem
Segt.
Sargāt no sala , sāpēm ,
Svešu vārdu adatu spīvuma ...

LILITA ĀDAMSONE

LILITA  ĀDAMSONE
* * *
Visu nost -
Kas tev traucē !
Neērtos apavus , liekās rotaslietas
Un spiedošus apģērbus .
Atstāj pie sevis tikai to ,
Kas vairo tavu labsajūtu ,
Kas ļauj tev brīvi elpot
Un nepiesien tevi pie mietiņa
Kā mājlopu izbadējušos
Rasas pielietā pļavā !
Paveries apkārt uz pasauli
Ar visu redzošu skatienu ,
Kas ne tikai visu spēj ieraudzīt ,
Bet arī izjust !
Skaistumu , laimes sajūtu ,
Arī naidu un dusmas .
Visam tam jābūt kopā ar tevi -
Tikai ne galējībās !
Mēģini ievērot robežu
Starp galējībām un mērenību .
Neļauj sevi nekam un nevienam
Nospiest !
Esi laimīgs !
* * *
Katrs vārds no manas mutes
Ir kā visas pasaules pulss .
Uzņemiet to visu vieglāk -
Nemaz jau es neesmu tik
Svarīga !
Nu , tik svarīga ,
Ka koki pat
Aiztur elpu !
Man vienkārši ļoti viegli
Izdodas šokēt !
Gan dienā , gan naktī ,
Gan tad , kad es esmu
Pavisam citur ,
Ne tur , kur man jābūt !
Tas ir kā lidojums ,
No kura atgriežos ,
Kad gribu .
Kā putniņš ,
Kas pavisam ,
Kas pavisam nesen
Izkļuvis no būrīša !
Un tad tie mani vārdi
Ir tik izjusti ,
Tik ...

MODRĪTE ANTĀNE

MODRĪTE  ANTĀNE

Pie Gaujas

Tu , Gauja , teiksmainā un straujā ,
Pie tevis nāku veldzi pasmelt saujā .
Pie tevis nāku sāpju stundā skumjā ,
Pie tevis nāku baltā dienā , Gauja !

Tu glāsts , kad krastu rotā saulriets sārts ,
Tu lāsts , kad dzelmē grimst kāds dzīves stāsts .
Tu ticība , kad nespēks manu garu māc ,
Tu cerība , kad šaubās klīst man prāts .

Es tevi dziesmās apdziedāšu ,
Līdz tavā klēpī nosirmošu ,
Un tavu mīlu līdzi ņemšu ,
Kad zvaigžņu dārzos aiziešu .

Mirkļa pieskāriens

Kā putas tu garām man paskrēji ,
Ar spārngalu pieskarties spēji -
Man pāršalca silti dienvidu vēji .
Tu acīs man izbrīnu sēji ,
Cik viegli tev atveras plauksta ,
Kad ielīst tur sāpe auksta
No sveša dvēseles trauka .

Tu proti ar sirdi sasildīt
Un kādu putenī pavadīt .
Tu vari pie saucēja aiziet tūlīt ,
Lai vienmēr tev cilvēki saka : " Labrīt ! "

IVO BIERANDS

IVO  BIERANDS

Pavasaris

Pār kalniem Viņš tur nāk
Zaļā mētelī ar smaidu sejā ,
Nesdams rokā lietussargu zilu .
Un , kur Viņš dodas ,
Tur daba mostas -
Skat , koki zaļā tērpjas ,
Puķēm pļavās ziedi veras ,
Bet pār visu , kas vēl miegā ,
Lietus lāses pāri veļas .
Un Pavasaris ar roku vieglu
Krāsas šķiež , kur gadās -
Tā , ka tagad tik daudz krāsu !
Ar tām kopā saplūst vēlos ,
Pavasara smaržu ievilkt krūtīs ,
Tā , lai jūt , ka Viņš ir manī .
Vai labāk - Pavasarim būt ,
Kuram maz , kas rūp ,
Kurš tā aiziet ,
Aiziet , atstādams mums krāsas ,
Sak , jauciet tagad tās paši !

Rīta lūgšanas

Es ceļos ar putniem ,
Lai klausītos viņos ,
Lai redzētu dienu mostamies .
Es gribu sajust kokus un zāli ,
Doties līdzi dienai jaunajai
Un azotē ielikt šo rītu ,
Lai tāds man būtu ikreiz .
Es gribu ar putniem doties pie Saules
Un tās staros šūpoties ,
Un dziedāt tai dziesmas .
Es gribu būt rīta rasa pļavā
Un modināt ziedus ,
Dzirdināt tos ar sevi .
Es gribu būt rīts ,
Lai visiem dienu nestu ,
Es gribu būt tāds ,
Kāds ir šis burvīgais rīts .

DAINA BRENCE

DAINA  BRENCE

Māra

Māra , Māra , Mārīte -
Siguldiņas spārīte ,
Beidzot lido tu pie mums ,
Tas ir priecīgs notikums !

Dižā skola nu ir beigta ,
Tāpēc esi mīļi sveikta ;
Mūsu kora vidiņā
Katrs tevim uzsmaida .

Katrs tevim laimi vēlē ,
Diriģente dziesmu spēlē ,
Lai tev spēki vairojas ,
Nobirst prieka asaras .

Drošāks lai kļūst acu skats ,
Atjaunojas nošu takts ,
Kad tu atkal kopā dziedi
Un kā krāšņa puķe ziedi .

Jānis

Kas skan kā zvans visdobjākais ?
Tas Krastiņ' kungs vislielākais .

Tam basa tonis skaidrākais
Un ritma mērs ir iedzimtais .

Ar dikciju ir citādi ,
Jo ūsās ķeras līdzskaņi .

Kad nodarbība iesākas ,
Tam ūsas gaisā spurojas .

Vēl nodarbība galā nav ,
Ir ūsu gali smagi jau .

Viņš žigli steidzas uzpīpēt
Un līdzskanīšus izsvēpēt .

Ir atkal ūsas cēli gaisā ,
Un basa skaņas virmo gaišas .

Lai steidzam Jāni sumināt
Un viņa ūsas bužināt !

ARVIS BRIŅĶIS

ARVIS  BRIŅĶIS

Sirds

Tā divās priedēs
apmaldīsies
un mūžamežus
izbridīs .
Tā tveicē trejos
svārkos tīsies
un kaila staigās putenī .

Tā atvaros un
krācēs negrims
un vienā rasas
lāsē slīks .

Tā nespēs pārkāpt
pāri slieksnim
un lidos augstu
debesīs .
* * *
Šai drāmai
vai komēdijai ,
ko vienkārši -
Dzīve - sauc ,
mēs nerakstām
scenāriju .

Mums to
tikai nospēlēt ļauts .

LIJA BRĪDAKA

LIJA  BRĪDAKA

Cēsīm

Ir pavasaris katrreiz tā kā bērns -
tam acīs zilie vizbuļi un balto pilna sauja ,
un nav vairs svarīgi , kas nenotika pērn ,
no čaulas ārā dzīvotgriba raujas ,
un atkal palos brāžas Gauja .

Viss raujas prom ,
bet tikai saaug ciešāk .
Tāds vēl nav piedzimis ,
kurš neatmin neko .

Par sāpēm sarkanām , ko gadsimteņos ciešam ,
mums stāsta saule , degot rieteņos ,
un skan no saknēm dziesma , kuru sviežam
mēs tālu pasaulē , lai citi sadzird to .

Caur cerībzaļiem bērziem , Cēsis ,
es arī raugos debesīs :
kurp tavi pakalni mūs nesīs ,
cik augstu zari kroņus vīs ?
Un cik mēs varēsim un spēsim
ar senču spēku asinīs ?
* * *
Uz filatēliju nekādi nevaru iekarst ,
nav laika un naudas lepnākiem vaļas priekiem ,
bet lētiem - dzīve tāpat jau pilna ar niekiem ,
es saulrietus kolekcionēju .

Man ir tādi - ziemā ar sarkanu vēju ,
bet visvairāk - ar zeltu Gaujā ,
vasaras mierā kausētu ,
brūkošu rudens kraujās
vai karsti smaržojošu pēc liepziedu tējas .

Saulrietu krāsās ilgi var skatīties ,
tā kā vecmātes lakatos tīties .
Vēl caur mākoņu svēdrām atskatīties .
Visu mūžu skatīties . Nenoskatīties .

ANETE BUJĀNE

ANETE BUJĀNE
* * *
Vai zini , kā tas bij' - tā neaprakstāmi ,
Kā sen neizjustas sajūtas , kā kaut kas pasakains .
Traucas putni , švīkstinot pār galvu spārnus .
Aizlido miljardiem tauriņu , dedz gaismiņas jāņtārpiņš .
Pasaku fejas un laumiņas gaisu košina un ...
Rasa pār zemi savu skaistumu pilēs modina !
Tas ir kā zemei pieskāries eņģelīt's - maigi mīlošs ,
Trausls un vārīgs puteklīt's ,
Pūkaini balts garausīt's - tāds ,
Viņš kā pasakas zeltspārnīt's .
Neticami skanīgs kā vijolīt's ,
Kā straume ūdens , putu burbulīt's .
Kā roka , maiga plauksta , kā pieskāriens ,
Kā glāsts - tāds tik viens ...
Tavas pasakas radīts ...
Kā mazs čīgājošs sienāzīt's ...
Kā adatu ezīt's un ...
Mākoņos Dieviņš sēdīts .
Kā labākais brīsniņš , tik īss un tik ilgs ...
Tas tavs neaprakstāmais pasakas brīnumiņš .
Mans mīļais māmuliņš !
* * *
Nevar
Apstāties un nolaist rokas bezspēkā ,
Ļaut tām gar sāniem krist ...
Nolaist galvu ,
Saļimt -
Nedrīkst !
Pašam sevi atkal
Jāpaceļ .
Tu noārdi ,
Tev pašam jāuzceļ !
Sargi sevi no domas :
- Nav iespējams ! -
Ja tevī ir ticība ,
Tad neiespējamais kļūst spējams .
Nevar sabrukt !
Celies , ņem sevi rokās , dodies !
Muguru taisno un seju saulei dod !
Sirdī gaismu ticībai rod !
Nevar padoties !
Nevar !!!

ĒRIKA MILIJA BURAKA

ĒRIKA  MILIJA  BURAKA

Jautājums

Vai patiktu debess bez zvaigznēm
Un dzīve bez cerībām ?
Vai patiktu vīstoša roze
Un noriets bez atmiņām ?

Vai patiktu darba diena ,
Ja pelēks lietus vien lītu ?
Vai patiktu svētku brīži ,
Ja tumsa dvēseli tītu ?

Dzīves pārvētība

Es vaicāju puķei :
- Kam ziedi tik koši ?
Un vaicāju skuķei :
- Kam smejies tik droši ?

Teic puķe man lepni :
- Man ziedēt ir prieks !
Un skuķe man atbild :
- Viss dzīvē ir nieks !

Drīz pienāca rudens ,
Un puķes vairs nav .
Tā agrajās salnās
Vītusi jau .

Drīz pagāja gadi ,
Rau ! Skuķes vairs nav -
Tā sirma večiņa
Kļuvusi jau .

EDMUNDS CEPURĪTIS

EDMUNDS  CEPURĪTIS
* * *
Visa pasaule sašķelta
Zaļām diagonālēm .
Balta rasa birst uz sejas -
Rasa no jāņuzālēm .

Mazas saules un pasaules mirdz
Katrā rasas pilienā .
Bet saule jau žāvē . Un izžāvēs .
Paliks atkal - vienīgā .

Grieze sagriež gabaliņos rītu
Un nemaz nepiekūst .
Un rīts par vēl vienu
Saules dienu kļūst .

Visa pasaule sašķelta
Zaļām diagonālēm ...
Iegulies kādu rītu tu arī
Rasā starp jāņuzālēm !

Septembris

Rudens kā rudens -
Tas pats lietus , tie paši vēji .
Bet tikai tagad saproti ,
Ka vasaru nogulēji .

Rudens kā rudens -
Drēgns , lietains un pelēks .
Bet kļavās iekūries sarkans
Ugunsgrēks .

Ceļa dubļos
Mežāboli sakrituši .
Un , par laimi , joprojām
Savu stāvokli nav sapratuši .

Aizvien augstāk
Migla ceļas .

Tad kādu rītu
Atnāk stiprākā salna .
Un visa pasaule -
Balta .

Rudens kā rudens ,
Tikpat drēgns , tikpat pelēks .
Bet pirmoreiz soļos
Tik milzīgs nespēks ...

INGA ČUPRANOVA

INGA   ČUPRANOVA
* * *
Maniem nosalušiem spārniem
Vajag Tavu silto elpu ,
Tā kā asniem , dziļi vāriem ,
Vajag saules pilnu telpu .

Vai Tu dzirdi manu balsi
Šajā baltā klusumā ?
Kā es viena Tevi saucu
Pusnakts ceļos svešajos ?

Un , kad vēji aiznes ilgas ,
Man tā tukši kļūst mazliet ,
Basās kājas aizskar smilgas .
Neviens neredz - asaras var liet !

Zaru rokas - manas rokas
Tās , kas vējā glāsta Tevi ,
Tev tik liekas - svešas mokas ,
Nepaglābt no tām man sevi .
* * *
Tik vienkārši vārdi ripo tukšumā .
Varbūt : tukši vārdi vienkārši ripo ?
Bez barjerām , bez aizspriedumiem ,
Bez paātrinājuma un bez bremzēm
Kāpēc vispār tie ripo ?
Lai būtu vienkāršība ,
Bet varbūt - sarežģītība ?
Vārdi kā trāpīgas bultas
Urbjas dvēseles cietoksnī .
Vai rodas caurumi ,
Kur svešiem vējiem staigāt ,
Svešiem vārdiem skanēt ,
Svešām rokām pieskarties ,
Svešām acīm skatīties ?
Ai , kā sāp šīs bultas iestrēgušās !
Bet izraut nevar .
Varbūt tā arī labāk ,
Jo nebūs caurumu , kur :
Svešiem vējiem staigāt ,
Svešiem vārdiem skanēt ,
Svešām rokām pieskarties ,
Svešām acīm skatīties .
Lai jau sāp ...

GUNA DANCĪTE

GUNA  DANCĪTE
* * *
Ieslēdz lietu -
Lai līst !
Un lai smaržo pēc laimes ,
Bet tā riktīgi !

Ieslēdz sauli -
Lai spīd !
Lai smaida kā laime ,
Un - bez mānīšanās !

Dari tā , un laime
Būs tev kabatā .
Es neticu ,
Bet pamēģini tu !

Tad ieklausies lietū ,
Saules staros un sevī !
Un tu dzirdēsi , kā skan
Laime pēc lietus .
* * *
Starp pasakainām dienām
Šaubu ēna lavījās -
Kā neziņa un galu galā
Neuzticēšanās .

Pēc zvaigžņotiem vakariem
Un naksnīgām peldēm
Pie lieliem ugunskuriem
Es sildījos .

Tavu klātbūtni nevar noliegt .
Tikpat tuvu , cik tālu biji
Un , par spīti zvaigznēm un liesmām ,
Mani nesaskatīji .

Šaubīgā ēna tavu acu krāsā
Un miglainais skatiens kā rīta rasa
Pat svelmainā dienvidū sekoja ,
Puķēs un ūdenī maskējies .

Saule jau tikai spīdēja
Un reizēm arī smaidīja .
Bet starp pasakainām dienām
Šaubu ēna lavījās .

ANDIS ĶĪSIS

ANDIS  ĶĪSIS

Ilgas

Sēžu uz palodzes un klausos .
Kaut ātrāk nāktu ciešāk pie manis balss tava !
Kad esmu tev blakus , pasaule šķiet skaista
un parkā tā lapa zaļa .
Nav nekā svarīgāka - ne nauda , ne cilvēku slava !
Mans vēders runā ne jau aiz bada .
Viņš stāsta , ka ir laimīgs , jo daļiņa no tavas sirds
ir tikai mana .

Darbs spēj aizvietot

Laternas lampas joprojām spīd .
Cenšos iekavētos darbus laikus padarīt .
Vējš kopā zvaigznes ar mākoņiem sāk pīt .
Jo vairāk pūļu , jo vairāk monētas makā krīt .
Es strādāšu šodien , strādāšu rīt :
Darbs spēj aizvietot uz brīdi kļūdu -
Nevaru pārdzīvot , no prāta es zūdu -
Vai spēšu sadzīvot ar garšu sevī sūru
Vai rīkotos citādi , ja vēlreiz tā būtu ?
Mēness sajucis prātā ar sauli .
Laiks atpūsties no visa , kam esi gājis cauri .
Laiks pūst tā , lai visi sadzird tavu tauri !
Reiz varbūt kāds sapratīs tavu balsi .

ELGA OZOLIŅA

ELGA  OZOLIŅA

Kur mana Laimīte mīt ?

Jel sakiet jūs , skrejošie gadi ,
Kur mana Laimīte mīt ?
Vai Ogres , vai Salacas krastā ,
Vai Daugavas krastmalā tā ?

Tā Alauksta , Ineša krastos ,
Kur bērnībā , jaunībā iets .
Tur sirds aizvien vēl grib aiziet ,
Kur dzirdu , kā māmiņa dzied .

Tā Piebalgas pakalnos zaļos ,
Kur meži un birztalas šalc ,
Kur ezeri spīguļo lejā ,
Kur domas un atmiņas trauc .

Tur Laime , ko līdzi sev aiznes
Tie gadi , kas tālumā iet .
Tās dienas , kas atpakaļ nenāks ,
Tās atmiņās dārgas arvien .

Vecpiebalgā

Kūp balti lielceļi Vidzemes pusē ,
Tur bērnības , jaunības zeme ir man .
Pret debesīm ezeru ūdeņi spulgo ,
Un senās dziesmas pār pakalniem skan .

Ai , Piebalga mana , tu Vidzemes sirds ,
Pie tevis kavējos nomodā , sapņos :
Tur pakalniem pāri trauc atmiņu vējš ,
Tur mirgo Alauksts , Inesis , Tauns .

Tur pilsdrupas , pilskalns un Balga ,
Tur baznīca ielejā stāv .
Tur skola , kas vēsturi glabā ,
Par dižgariem ļaudis tur zin .

Tā zeme , ko sirdī sev slēdzu ,
To ceļos sev paņēmu līdz .
Kad atmiņu kamolu tinu ,
Tā vienmēr man svētākā .

ELITA REINHARDE

ELITA  REINHARDE
* * *
Ir dzīve kā sapnis ,
Kur reizēm gars
Tiek pacelts spārnos
Un lidot ir spars .

Tik jaukas lietas
Pa brīdim tas dāvā ,
Un ikdiena sūrā
Vairs nav tā grūtā .

Tur ir kā sīkums ,
Ir kā tāds nieks ,
Kāds mīļums , kāds smaids ,
Kāds draugs , kas maigs .

Tie mazie nieki ,
Tie mazie prieki -
Dvēselei manai
Stiprinieki .

Kādi mēs būtu ?

Kādi mēs būtu , ja sirds nekad nejustu sāpes ,
Un dvēselei svešs būtu smaguma slogs ?
Kādi mēs būtu , ja visu bez kļūdām ,
Viegliņām , viegliņām gūtu ?

Vai vispār dzīvi tad būtu ?

Vai zinātu , kā ir raudāt no prieka ,
Vai justu , kā ir , kad dvēsele dzied ?
Vai saprastu , kā var lidot no laimes
Un Dievam par to paldies teikt !

LĪGA RIMŠA

LĪGA  RIMŠA

Suņa sirds

Mūsu vasarās šalkoja jūra ,
Lielceļš gūlās zem riepām kā zīds ,
Meža ezeros dusēja klusums ,
Tālos ceļos es devos tev līdz .

Rokas stipras un mīļas uz stūres ,
Sirds uz delnas un uzticīgs plecs ,
Tā mēs aizbraucām toreiz pie jūras
Un neviens no mums nelikās vecs .

Tagad vientuļa lielceļa malā
Raugos mašīnās , garām kas slīd ,
Mežā ezeru dziļajās acīs
Drīzās šķiršanās asaras spīd .

Blakus - acīs man sunītis raugās ,
Skatiens uzticīgs pretim man mirdz .
Tādēļ mīlot tev novēlu šodien -
Lai tev tāda kā sunim ir sirds !

Sirdsapziņas āmuriņš

Tai dziļajā dzelmē , ko par dvēseli sauc ,
sīks āmuriņš vienmēr klaudz un klaudz .
Par sirdsapziņu ļaudis to sauc ,
bet apzinās tikai tik daudz ,
ka tūkstošiem pašu vainu tur klaudz .
Par to , ka mīla bija sīka
un tādēļ patiesība līka ,
ka galva lepni augšā celta ,
kad vaina citam virsū velta ,
kad gļēvums kāju priekšā lika ,
melos tērpta tikai patiesība plika
un trūka spēka tikt vaļā no grēka .

BAIBA ROZE

BAIBA  ROZE

Mans Dievs

Dievs ir zālē ,
lapās un stiebros ,
putekļos sīkos
un taureņos vieglos .
Dievs ir zemē
un trūdos .
Nesamin Dievu !

Pie jūras

Ciemos pie jūras :
Tase vēja un smilšu kūkas ,
dzintara krelles .
Mūzika maiga , un
jūra smejas .
Krīt oļu asaras smiltīs .
Sāk vakara zvaigznes
balles dejas .
Ciemos pie jūras -
ieplūsti vējā un ieelpo dzīvi .
* * *
Negribu , nesakiet ,
negribu pieaugt -
nespiediet !

Gribu vēl dzīvot ,
gribu just !
Gribu iebrist sapņos
un zust !

MĀRA SPROĢE

MĀRA  SPROĢE
* * *
Nāc manai saulainai dienai
Par vēl vienu mirdzošu staru !
Ar to man pilnīgi pietiks ,
Lai diena iegūtu svaru .
* * *
Piezvani , kad slikti ies -
Palīdzēšu bēdāties !
Bet , kad smaids līdz ausīm plats -
Vari priecāties viens pats !
* * *
Ritinās mans kamolītis ,
Mazpamazām dilst -
Dzīpars sarkans , dzīpars dzeltens ,
Vēl pa vidu zils .

Katram mirklim sava krāsa -
Slavēts tas vai pelts .
Zaļa , brūna , balta , melna -
Vidū sirds kā zelts .

ĀRIS TETERIS

ĀRIS  TETERIS

Ziemassvētki

Ziemassvētki ir klāt -
Ar baznīczvanu skaņām ,
Ar egles zaru mājā ,
Ar piparkūku smaržu ,
Ar karsta vīna garšu .

Ziemassvētki ir klāt -
Ar Kristus piedzimšanu ,
Ar lūgšanu un piedošanu ,
Ar gaismas stariem sejā ,
Ar sniegpārsliņu dejām .

Ziemassvētki ir klāt -
Ar mieru visā pasaulē ,
Ar līksmi katrā dvēselē ,
Ar tieksmi mainīties uz augšu ,
Ar cerībām , debesīs kas traucas .

Ziemassvētki ir klāt -
Ar svecēm ziemas vējā ,
Ar mazbērniņu dejām ,
Ar gaismas atnākšanu pasaulē ,
Ar saules stariem dvēselē .

Ziemassvētki ir klāt ...

Sapņi

Juceklīgi sapņi bija -
Pavasara lietiņš lija .
Dārzā strādāt taisījos ,
Puķu dobi laistīju .

Skursteni tad mūrēju ,
Divi čaļi lūrēja .
Tad es krēslu nesu
Tālāk vien uz leju .

Pēcāk bija cūku bēres ,
Drusciņ tā kā sēras .
Cūkaploku taisīju ,
Pa kājām sieva maisījās .

Tad apsegloju zirgu ,
Devos uz tirgu .
Zirgam nagloj' pakavus ,
Kājās nebij apavu .

Juceklīgi sapņi bija ,
Kad pavasara lietiņš lija ,
Kad gultā dikti grozījos ,
Rītu gaidot , knosījos .

ILONA TREIJA

ILONA  TREIJA
* * *
Turies , balta dvēselīte , kā ar sniegu piebirusi ,
Zvaigžņu bitēm apsnigusi , mēnestaru pieglaudusi !
Turies balta , dvēselīte , lai tu citiem stāstīst vari ,
Cik salda ir meduskāre , - ziedputekšņi birst tev pāri .
Turies , balta dvēselīte , pilniem ziediem zied tev pļava .
Un , ja tev vēl nebūs gana , Dievs tad pacels tevi pāri ,
Tālāk tur , kur plašas āres .
* * *
Uz gaismu nedrīkst dusmoties ,
Uz gaismu drīkst vien sāpēt ,
Lai no jauna sevi atrastu
Uz bezgalības kāpnēm .

RENĀTE VILNĪTE

RENĀTE  VILNĪTE
* * *
Man ir Jēzus vecums . Viņa saka .
Man arī . Saku es .
Visi vecumi līdz 33 taču ir Jēzus .

Man ir Dieva vecums . Skumja aka .
Visi vecumi ir Dieva . Aka saka .
Mēs visi esam vienaudži . Tā taču ir .
* * *
Salātu dienas debesīs , Mans pieskārienjūtīgais draugs
Zīmē Mendeļējeva zvaigznājus debesīs .

No tevis uz mani , tu pat iedomāties nespēj ,
Cik daudz par mīlestību ir rakstīts
Fizikas un ķīmijas mācību grāmatās
Tu , element , pasaules tabulā ar savu citātu nerādies .
Līdzīgs šķīst līdzīgā , gaismas stari ,
Ar mums salīdzinoties , rada ēnu , divu cilvēku
Personību interference atkarībā no svārstību fāzes
Iespaidu pastiprina vai samazina , viss mainās .

Sudraba dakšiņa debesīs . Mans pieskārienjūtīgais draugs
Krīt pār savu ēnu debesīs .

Nesašķīst . Līdzīgs šķīst tikai līdzīgā .
* * *
Forši atvērt balkonu un klausīties lāsēs
pārliekties margām pāri un noķert kāju īkšķus
forši kad lietus līst ausīs un smadzenēs kut
piles izvēlas apvedceļu pāri mugurai uz skaustu .
Forši tā ar dibenu gaisā taču margas spiež vēderā
es esmu garš bet ne pārāk slapjš dibens
un vasaras lietus man aktīvi smadzenes masē
forši - sauciet mani par pasīvo lietus līšanu .

( apvedceļš pāri mugurai nopil
ar vienu stāvu minūtē es leju
un ko tu ? )
* * *
Pietiek kaut ar nelielu blonduma devu
manās paplašinātās acu zīlītēs ,
lai saprastu , ka tavu ausu gliemežnīcas
ir visskaistākais dabas dzemdējums .
Un kad es savā mīlestībā pret tevi
kļūstu par četrgadīgu , izspūrušu bižaini ,
spalviņās uz pirkstu virspusēm ir grūtāk iekosties
nekā tajās uz augšstilbiem un pazodes .
Tik neprātīgi kut elkoņos , kad tu saki :
es tevi atkal , atkal mīlu , pietiek ,
man pietiek kaut ar nelielu mežonības devu ,
lai dzīvotu tevi , kā emu savu tuksnesi mīl .

Nelielu devu sirds aritmijas un atpalicību no modes kā
apvelkama trafareta ,
lai savā nepaplašinātu teikumu laikā es ieraudzītu ,
ka mīlestība deg arī zem okeānu jūrām upēs ,
un to , cik neprātīga tā drīkst būt savā atkarību radošajā
darbību ķēdē .
* * *
Nav pretīgi . Ir skaisti .
Viņi visi , lai piedod vispārinājumu , patiesībā ir maigi ,
slapji un maigi tur iekšā , kā kastaņi grāvī -
asiem kažokiem , bezseguma iedomība .
Ļauj nolaizīšu tev starp kāju pirkstiem ,
tas ir tāds fetišs , translits un gastrīts kaut kur ap pārdaugavu .
Jau rīt ,
rīt mēs visi būsim kaili ,
ļausim nolaizīt savas slapjās un maigās iekšas ,
jau rīt mēs būsim pieauguši ,
pieauguši pie vēl neesošām brūcēm .
Tu pabrīdini mani , ja aizmiedz pa ceļam
uz zemi , pa ceļam pie aizmirsta izpletņa grāvī ,
pie kastaņiem , slapjiem un maigiem
kā iekšas .
Nav pretīgi . Ir tikai skaisti .
* * *
Kā vaļi viens otram dzied geršvina meldijas ,
kad nakts okeānā ir gaišāka nekā debesīs ,
tā es izmainos , izģērbjos , pāreju no vienības mierā ,
tik ļoti es pat mīlestībai par nogurušu jūtos .
Tikmēr jūra ar mežrozīšu augļu bojām atpūš rītu uz krastmalu ,
un pēkšņi tik obligāta šķiet pamošanās ,
ka es ceļos un eju , lai ar mazu gaišmatainu zēnu
kopā liktu sliedes starp zilajiem opīšu soliem .

Grāmatas redaktora Jāņa Poļa domas par dzejniekiem


Tālāk būs redzamas inteneta adreses

( pārsvarā no e druvas ) , kur rakstīts par " Harmoniju "

.

Jums jānospiež uz sarkanās saites ( adreses ) un atvērsies konkrētā interneta vieta .

Kultūras biedrības ,, Harmonija ” izdotās grāmatas

Kultūras biedrības ,, Harmonija ” izdotās grāmatas

2013. gada 18. septembrī Madonā viesojās autori un mākslinieki no Daugavpils un Cēsīm - Cēsu kultūras biedrības „ Harmonija” dalībnieki : Leons Staris , Māra Armanoviča , Astrīda Kamša , Sarma Enere , Lauma Daugiša , Dzidra Olengoviča , Jānis Rīts un dziedātājs Valdis Atāls , lai kopīgi iesaistītos Dzejas dienu aktivitātēs Madonas novada bibliotēkā un Madonas pilsētas 2. vidusskolā .

Astrīda Kamša

Astrīda Kamša

Dzidra Olengoviča un Valdis Atāls

Dzidra Olengoviča un Valdis Atāls

Jānis Rīts

Jānis Rīts

Lauma Daugiša

Lauma Daugiša

Sarma Enere

Sarma Enere

Leons Staris

Leons Staris
Nav ziņu.
Nav ziņu.