Cēsu kultūras biedrība '' Harmonija ''

The Cultural Society „ Harmonija ” was founded in November 1993. to unite litterateurs and people from other fields of culture from the Vidzeme region . The Society has 73 members . It organizes musical and literary outreach events at schools , clubs , libraries etc… , at which poets , writers and painters are present . The Society publishes and popularizes literary works created within the historical boarders of former Cesis District . Until now 33 books have been published , among them ,, The Chronicle of Cesis ” , ,, Biographical Vocabulary of Midvidzeme ”, etc… Once in a quarter comes out the literary bulletin ,, Harmonija ”.

*** Biedrības mērķis - apvienot Vidzemes novada literātus un citu kultūras nozaru cilvēkus. Biedrībā ir 73 biedri.
Pašreizējā darbība :

Sadarbībā ar laikrakstu "Druva" tiek organizēts ikgadējais īso stātu konkurss no 1998.gada. / Ir biedrības gleznotāju ceļojošā gleznu izstāde "Krāsu prieks", kas ceļo pa rajona klubiem, skolām, bibliotēkām u.c. / Organizē muzikāli literārus izbraukumu pasākumus uz skolām, klubiem, bibliotēkām u.c. , kuros piedalās dzejnieki, prozaiķi, gleznotāji. / Sadarbība ar Gulbenes literātu apvienību "Autogrofās", Alūksnes apvienību "Ezerlāse". / Popularizē - izdod Cēsu rajona literātu darbus. Izdotas jau 36 grāmatas, t.sk. "Cēsu hronika", "Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca", "Pie tēvu zemes dārgās" u.c. / Reizi kvartālā izdod literāro biļetenu "Harmonija".

>>> Biedrība darbību uzsāka vēsturiskajā Harmonijas namā , no tā arī tapa biedrības nosaukums . Pie biedrības dibināšanas šūpuļa stāvēja cēsnieces - Olita Ansone , Dzidra Olengoviča un Rūta Groša . Tur bija plašas telpas ne tikai radošajam darbam un sanāksmēm , bet arī izstāžu organizēšanai . Privatizācijas process spieda no Rīgas ielas nama aiziet . Tad Cēsu dome atvēlēja telpas ( tiesa , daudz šaurākas , bet paldies arī par tām) Vaļņu ielā 12 a . Tagad ,, Harmonija ” atrodas Dzintara ielā 7 . Tā apvieno visas Vidzemes , ne tikai mūsu rajona radošos ļaudis . Pulcē viņus , lai apmainītos domām , diskutētu , rosina radošam darbam . Lai to stimulētu , izdod viņu darbus grāmatās. Nav visā Latvijā otras tādas biedrības , kam tik plaša izdevējdarbība . 15 gados izdotas 30 grāmatas , katru gadu iznāk vidēji divas .
Kultūras biedrību prasmīgi un ar lielu ieinteresētību vada Dzidra Olengoviča . Nav viegli kopā saturēt tik atšķirīgus radošos ļaudis , katram ir savas īpatnības , ar kurām jārēķinās , kuras prasmīgi jāiekļauj attiecību veidošanā . Kopā tiek veidots pasākumu kalendārs , meklēta nauda grāmatu izdošanai un cita veida darbībai. Tiek gatavoti projekti dažādu fondu naudas piesaistei .

Gandrīz visu izdoto grāmatu redaktors bijis Jānis Polis , kādreizējais Kaudzīšu muzeja direktors , tagad alūksnietis . Taču joprojām ir arī cēsnieks . Pats būdams savdabīgs literāts , kādreiz rakstījis arī dzejas , bet īpaši specializējies kultūrvēsturisku aprakstu jomā , spēj jaunajiem un arī ne vairs jaunajiem autoriem palīdzēt , iesaka kaut ko papildināt , no kaut kā atteikties savās grāmatās . Daudzās no tām jūtama redaktora redzīgā acs un prasmīgā roka. Arī pašam "Harmonija" izdevusi kultūrvēsturisku apcerējumu krājumu par Piebalgu "Pie tēvu zemes dārgās".
Visu "Harmonijas" izdoto grāmatu maketētāja , dažām arī māksliniece bijusi Anda Nordena . Visas iespiestas SIA "Lapa" Valmieras tipogrāfijā .
Kādas grāmatas izdotas ? "Harmonijas" izdevējdarbība atšķiras no lielo privātfirmu produkcijas , kurā daudz grāmatu viendienīšu , kā kādreiz teica , lubu literatūras , arī saturā mazvērtīgi tulkojumi . "Harmonija" izdevusi tikai vietējo autoru grāmatas . Pirmie izdoti divu dzejnieču - Evas Dortānes un Agras Dages – krājumi . Gadsimta nogalē četri cēsnieki - Jānis Polis , Dzidra Olengoviča , Valensija Oša un Daina Rubule - publicēšanai sagatavoja Vidzemes dzejnieku kopkrājumu "Man vārds ir uz mēles... ". Tajā publicēti 50 autoru darbi . Līdz ar jauno dzejnieku un toreiz mazāk zināmu mūsu rajona dzejnieku rindām te lasāmi Ilgas Bērzas , Adīnas Ķirškalnes , Olgas Lisovskas , Jonāsa Miesnieka dzejoļi . Šāds vietējo autoru kopkrājums bija pirmais valstī .

Kā augstas klases provi J. Polis nosauc Valtera Puriņa darbu kopojumu , kas iznācis 2003. gadā .
Visražīgākā "Harmonijas" autore bijusi Dzidra Inkina , kurai izdotas trīs grāmatas . Divi dzejas krājumi izdoti Ilgai Bērzai un Olgai Radziņai .
Divas "Harmonijas" grāmatas guvušas īpaši augstu vērtējumu pasaulē . Tās ir "Cēsu hronika", izdota 2006. , Cēsu 800. jubilejas gadā , un Viljara Tooma " Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca ". Par abām tām interesējušās vairākas Rietumvalstu nozīmīgas bibliotēkas , dažas arī iegādājušās . Abas satura nopietnības un zinātniskuma dēļ ir attiecīgās jomas grāmatniecības celmlauži Latvijā . Ne viena i, ne otrai nav līdzīgu izdevumu valstī . Pat "Rīgas hronika" nav pelnījusi tik atzinīgu novērtējumu ( to atzīst arī Latvijas vēsturnieki ), kā "Cēsu hronika".
"Harmonijā" darbojas arī piecu gleznotāju grupa , ko vada Leons Staris , ir arī viena fotogrāfe - Brigita Zīle. Grupas biedri veic mākslas darbu popularizēšanu skolās , bibliotēkās , kultūras iestādēs , muzejos , pansionātos .
Nav aizmirsti aizsaulē aizgājušie "Harmonijas" biedri. Katra veikums ierakstīts vēl neuzrakstītajā "Harmonijas" vēsturē . Tāda taps, par to var nešaubīties . ( Izmantots Vernera Rudzīša raksts 2009. g. ,, Druvā " : '' Harmonijai " - 15 )

2009. g. svinīgs pasākums , kurā atskatījās uz 16 gados paveikto un sirsnīgi sveica vairākas šī gada nozīmīgās jubilāres un nesen izdotu grāmatu autores - Mirdzu Lībieti , Alisi Puteni , kā arī Dzidru Olengoviču , Moniku Milleri , Viju Bērziņu , Skaidrīti Kļavnieci , Dainu Rubuli un Valensiju Ošu